Vēsture, arhitektūra, māksla.
Enciklopēdijas 5. daļa T-Z
Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Dr. h. c. hist. Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas "Muižas Latvijā" vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums ieguva redzamu, taustāmu formu.
Kā arī grāmatnīcās Latvijā.
Tārgales muiža / Tergeln
Tāšu muiža / Telsen
Tāšu-Padures muiža / Tels-Paddern
Taurupes muiža / Taurup
Tērvetes muiža / Hofzumberge
Tīnūžu muiža / Lindenberg
Tiņģeres muiža / Tingern
Tirzas muiža / Tirsen-Windetz
Tolkas muiža / Tolkenhof
Trapenes (Bormaņu) muiža / Treppenhof
Trikātas muiža / Trikaten
Tūjas muiža / Krahgenhof
Turaidas pilsmuiža / Treyden
Turnas muiža / Turneshof
Ugāles muiža / Ugahlen
Ulbrokas muiža / Stubbensee
Ungurmuiža / Orellen
Ungurpils muiža / Pürkeln
Urgas muiža / Orgishof
Vadakstes muiža / Waddax
Vaidavas muiža / Waidau
Vaiņodes muiža / Wainoden
Valdeķu muiža / Waldeck
Valdgales muiža / Waldegahlen
Valgales muiža / Wallgahlen
Valmiermuiža / Wolmarshof
Valtenberģu muiža / Salisburg
Vandzenes muiža / Wandsen
Vānes muiža / Wahnen
Varakļānu muiža / Warkland, Pałac Warklany
Vārenbrokas muiža / Wahrenbrock
Variebas muiža / Warriben
Vārmes muiža / Wormen
Vārves muiža / Warwen
Vatrānes muiža / Wattram
Vecates muiža / (Alt-Ottenhof)
Vecauces muiža / Alt-Autz
Vecbebru muiža / Bewershof
Vecbilskas muiža / Alt-Bilskenshof
Vecbornes muiža / Alt-Born
Vecbrenguļu muiža / Alt-Wrangelshof
Vecgulbenes muiža / Alt-Schwanenburg
Veckalsnavas muiža / Alt-Kalzenau
Veckārķu muiža / Alt-Karkel
Veclaicenes muiža / Alt-Laitzen
Veclašu muiža / Alt-Lassen
Vecmēmeles muiža / Alt-Memelhof
Vecmoku muiža / Alt-Mocken
Vecpiebalgas muiža / Alt-Pebalg
Vecsalacas muiža / Alt-Salis
Vecsalienas muiža Alt-Sallensee
Veģu muiža / Weggen
Veismaņu muiža / Weißenstein
Vērenes muiža / Fehren
Vērgales muiža / Virginahlen
Veselavas muiža / Wesselshof
Vestienas muiža / Festen
Vidrižu muiža / Widdrisch
Vietalvas muiža / Fehteln
Vijciema muiža / Wiezemhof
Vīķu muiža / Zarnau
Vilces muiža / Groβ-Wilzen
Vilkājas muiža / Wilkajen
Vilksalas muiža / Wilxaln
Vilzēnu muiža / Wilsenhof
Viļakas muiža / Marienhaus
Viļānu muiža / Welonen, Wielony
Virgas muiža / Wirgen
Virkus muiža / Groβ-Heyden
Virķēnu muiža / Würken
Vormsātes muiža / Wormsahten
Zaķumuiža / Waldenrode
Zaļenieku muiža / Grünhof
Zantes muiža / Groβ-Santen
Zasas muiža / Weesen
Zelgauskas muiža / Selgowsky
Zemītes muiža / Samiten
Zentenes muiža / Senten
Ziemeru muiža / Semershof
Ziras muiža / Sirgen
Zlēku muiža / Schleck
Zūru muiža / Suhrs
Zvārtavas muiža / Adsel-Schwarzhof
Nozīmīgs veikums Latvijas kultūras vēsturei
Kultūras mantojuma aizsardzības speciālista, teicama fotogrāfa un vēstures pētnieka Dr. h. c. hist. Vitolda Mašnovska enciklopēdiskais darbs – 13.–20. gadsimta Latvijas teritorijā izveidoto un saglabāto muižu arhitektūras izpētē – ir noslēdzies tieši sava veicēja astoņdesmitgadē. Piecos apjomīgos un reprezentablos apgāda SIA “DUE” izdotos sējumos, 572 šķirkļos un pāri par desmit tūkstošiem fotogrāfiju atspoguļojas vairāku gadu desmitu gaitā uzkrātā muižu un to īpašnieku vēsture, liecības par arhitektūras un mākslas vērtībām. Divās valodās – latviešu un vācu – iespiestā izdevuma lietojuma diapazons ir ļoti plašs: no tūrisma apkalpojošo interesentu vides līdz arhitektūras un mākslas, vēstures un ģenealoģijas pētniekiem, restauratoriem un kultūras mantojuma aizsardzības speciālistiem gan Latvijā, gan arī pasaulē. Taču vērienīgā projekta piecos sējumos iekļauto faktu apkopojuma jēga ir daudz lielāka, jo enciklopēdija “Muižas Latvijā” ir valstiski nozīmīgs veikums. Gan autora uzņemtie attēli, gan Latvijas un Vācijas vēstures arhīvu ziņas un fotogrāfijas ilustrē ne tikai muižu reprezentācijas un saimnieciskā kompleksa ēku saglabātību un izmantošanu mūsdienās, bet atklāj arī kādreizējo īpašnieku vārdus, iepazīstina ar viņu fotoportretiem un ģerboņiem, apliecinot, ka šī nozīmīgā kultūras mantojuma veidotāji ir bijuši mūsu zemes turīgo kārtu pārstāvji – baltvācieši, zviedri, poļi, krievi. Tas ir mūsu vēstures sociālais paradokss, ka redzamākās mūsdienu Latvijas eiropiskā kultūras mantojuma daļas veidošanos ir sekmējuši cittautieši – privileģētā sabiedrības daļa.