Vitolds Mašnovskis

Vēsture, arhitektūra, māksla.
Enciklopēdijas 3. daļa Ķ-M

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Dr. h. c. hist. Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas "Muižas Latvijā" vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums ieguva redzamu, taustāmu formu. 

Enciklopēdiju iesakām iegādāties attālināti

Kā arī iegādājies enciklopēdju "Muižas Latvijā" visās grāmatnīcās Latvijā.

Trešajā sējumā iekļautās muižas

Ķēču muiža / Fosenberg
Ķeižu muiža / Keysen
Ķērkliņu muiža / Kerklingen
Ķieģeļu muiža / Kegeln
Ķikuru muiža / Kickurn
Ķimāles muiža / Kimahlen
Ķipēnu muiža / Kippen
Ķirbižu muiža / Kürbis-Bisterwolde
Ķoņu muiža / Königshof
Lādes muiža / Ladenhof
Laidu muiža / Laiden
Laidzes muiža / Laidsen
Lakstenes muiža / Hohenheide
Lakšu muiža / Nachtigal
Lamiņu muiža / Lievenhof
Lasenbekas muiža / Lassenbeck
Lauberes muiža / Laubern
Laukmuiža / Feldhof
Launkalnes muiža / Launekaln
Lauteres muiža / Lauternsee
Lāzberģa muiža / Fianden
Lazdonas muiža / Lasdohn
Leču muiža / Atlitzen
Lēdmanes muiža / Ledemannshof
Lēdurgas muiža / Loddiger
Leimaņu muiža / Nervensberg
Lenču muiža / Lenzenhof
Lēnu muiža / Groβ-Lehnen
Lestenes muiža / Lesten
Lieģu muiža / Leegen
Lielā muiža / Essenhof
Lielapguldes muiža / Groβ-Abgulden
Lielauces muiža / Groβ-Autz
Lielbātas muiža / Bahten
Lielbērzes muiža / Groβ-Bersen
Lielbornes muiža / Groβ-Born
Lielmēmeles muiža / Groβ-Memelhof
Lielplatones muiža / Groβ-Platon
Lielrendas muiža / Groβ-Rönnen
Lielsatiķu muiža / Groβ-Satticken
Lielsesavas muiža / Groβ-Sessau
Lielstraupes muiža / Groβ-Roop
Lielvārdes muiža / Lennewarden
Lielvirbu muiža / Groβ-Wirben
Lielvircavas muiža / Groβ-Würzau
Lielzalves muiža / Groβ-Salwen
Liepas muiža / Lindenhof

Liepupes muiža / Pernigel
Liezēres muiža / Lösern
Līgutu muiža / Ligutten
Līksnas muiža / Lixna, Liksna
Limbažu muiža / Lemsal
Lindes-Birzgales muiža / Linden-Birsgallen
Lisas muiža / Lissenhof
Litenes muiža / Lettin
Līvbērzes muiža / Lieven-Bersen
Lizdēnu muiža / Lisden
Lizuma muiža / Lysohn
Loberģu muiža / Blumbergshof
Lobvoržu muiža / LoborzyI
Lodes muiža / Lohdenhof 3
Lodes muiža / Lohdenhof 4
Lodes muiža / Metzküll
Lubānas muiža / Lubahn
Lubejas muiža / Lubey
Lubes-Ošu muiža / Lubben-Oschen
Lubezeres muiža / Lubb-Essern
Lugažu muiža / Luhde
Lustes muiža / Friedrichslust7
Lūznavas (Dlužņevas) muiža / Dłużniewo
Ļaudonas muiža / Laudohn
Malnavas muiža / Małnow
Mālpils muiža / Lemburg
Mālu muiža / Mahlenhof
Mālupes muiža / Malup
Maras muiža / Marren
Mārcienas muiža / Martzen
Marinzejas muiža / Mariensee
Mazīvandes muiža / Klein-Iwanden
Mazmežotnes muiža / Klein-Mesothen
Mazstraupes muiža / Klein-Roop
Medzes muiža / Medsen
Mēdzulas muiža / Meselau
Meirānu muiža / Meiran
Meņģeles muiža / Altenwoga
Mercendarbes muiža / Merzendorf
Mēru muiža / Mehrhof
Mētagas muiža / Metakshof
Mežmuiža / Grenzhof
Mežotnes muiža / Mesothen
Mīlītes muiža / Neuhall
Mujānu muiža / Mojahn
Mūrmuiža / Gemauerthof
Mūrmuiža / Muremoise
Autora mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā, apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla.
Trešais enciklopēdijas sējums aptver 94 muižas alfabētiskā secībā. Vispirms tiek dota muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums.
312 lappušu enciklopēdijā attēlu identificēšanai lietota vācu valoda. Attēlu paraksti divās valodās sniedz iespēju ar izdevumu iepazīties arī vācu valodā lasošam interesentam. Izdevuma beigās apkopoti attēlu parakstos lietotie saīsinājumi, izmantotie avoti un literatūra.
Izdevums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Izdevums tapis sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Herdera institūtu Mārburgā, Vācijā

PATEICĪBAS

Bibliotēkām un muzejiem
Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Osterburgas Veidas muzejam Vācijā (Museum Osterburg Weida), Posteršteinas muzejam Vācijā (Museum Burg Posterstein), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Cēsu Vēstures un mākslas muzejam, Jaunauces pils muzejam, Jēkabpils vēstures muzejam, Kazdangas muzejam, Tukuma muzejam, Valmieras muzejam.

Personīgi
Dr. art. h. c. Imantam Lancmanim, Dr. habil. art. Ojāram Spārītim, Dr. jur., Dr. habil. sc. pol. Tālavam Jundzim, Dr. arch. Jurim Dambim, Simonai Čeverei, Dr. arch. Ilmāram Dirveikam, Aleksandram Poļakovam, Dr. arch. Jānim Zilgalvim, Dr. art. Agnesei Bergholdei-Volfai, Kārlim Jakadelam, Ainaram Gaidim, Ventai Kocerei, Renāram Sproģim, Valdim Mazulim, Agritai Ozolai, Dr. hist. h. c. Intai Dišlerei, Dacei Tabūnei, Ilzei Mārai Janelis, Asnātei Rībenai, Kristīnei Zaļumai, Ingūnai Balcerei, Ilzei Holštromai, Jānim Stepiņam, Ilutai Bērziņai, Ingrīdai Zīriņai, Kasparam Špēlam, Klārai Radziņai, kā arī Monikai Michaliszyn un Grzegorz Opaliński (Polijas vēstniecība Latvijā).

Autors, sastādītājs – Dr. h. c. hist. VITOLDS MAŠNOVSKIS
Redaktores – Dr. art. AGNESE BERGHOLDE-VOLFA, MĀRA SILIŅA
Tulkotāja vācu valodā – Dr. art. AGNESE BERGHOLDE-VOLFA, CHRISTINA RUNCE 
Korektore – MĀRĪTE TREIJERE
Māksliniece – INTA BĒRENTE-STRENGA, RIHARDS DELVERS
Maketētāji – KĀRLIS JAKADELS, LAURA ELĪNA RŪĶE
Mākslinieciskā redaktore – INTA BĒRENTE-STRENGA
Tehniskais redaktors – KĀRLIS JAKADELS

SIA “DUE” pateicas Guntim Gailītim, Mārai Siliņai, Rihardam Delveram, Gatim Buravcovam, Aivim Gailītim, Laurai Elīnai Rūķei, Gundegai Druskai un Ainaram Gaidim par piedalīšanos izdevuma tapšanā.

Pagājis vēl viens gads, un dienas gaismu ieraudzījis jau trešais enciklopēdijas “Muižas Latvijā” sējums. Vēl svaigā atmiņā prieks un gandarījums par labi izdarītu un vajadzīgu darbu, par ko liecināja daudzie apmeklētāji no visas Latvijas enciklopēdijas otrā sējuma atklāšanā Rīgas Domā. Iespējams, ka kopā ar enciklopēdiju “Latvijas luterāņu baznīcas” šī enciklopēdija par muižām varētu kļūt par pamatu daļēji aizmirstai Latvijas kultūrvēstures tradīcijai – Ģimenes bibliotēkai.

Tāpat kā iepriekšējos gados, devīze paliek nemainīga: meklēt, atrast, fotografēt, aprakstīt, rādīt. Iepriecina, ka informācija par Latvijas muižām sasniedz arī kaimiņu valstis. Tā nesen Vācijā (Mārburgā) tika izdots starptautiskās izstādes par Igaunijas un Latvijas muižām “The Life of the Baltic Nobility” katalogs, kurā redzamas arī mūsu zemes muižu skaistākās pilis un kungu mājas.

Dr. h. c. hist. Vitolds Mašnovskis

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis

Latvijas lauku kultūrainava nav iedomājama bez bijušajiem muižu apbūves centriem. Tie vairāk vai mazāk saglabājušies visos vēsturiskajos novados un bieži vien nav zaudējuši savu nozīmi mūsdienu apbūves un vides veidošanā.

Latvijas muižu apbūvē vērojama gadsimtiem ilga būvmākslas evolūcija, daudzas celtnes ir spoži sava laika arhitektūras pieminekļi, spilgtas stila liecības, ar kurām varam lepoties visas Eiropas būvmākslas kontekstā. Piļu un kungu māju projektu autori nereti bija ievērojami sava laika arhitekti, piemēram, Džakomo Kvarengi, Leandro Jans Ludvigs Markoni, Pauls Makss Berči. Vilhelms Neimanis un citi. Muižas ir cieši saistītas ar kultūrvēsturi, ar mūsu tautas sadzīvi un ikdienas dzīves norisēm. Tajās atspoguļojās Latvijas likteņi vēsturisko notikumu gaitā – karos, revolūcijās un nemieros. Daudzās vietās muižu īpašnieki bija nozīmīgas sava laika personības, aktīvi kultūras un mākslas vērtību krājēji, izglītības iestāžu dibinātāji, sociālpolitisko reformu ierosinātāji. Tāpat muižu apbūve nav iedomājama bez dārza vai parka, kas gandrīz visās vietās veidoja to ainavisko vidi, par kuru priecājamies vēl šodien. 

Dr. arch. Jānis Zilgalvis

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis

Saziņai

due@due.lv
+371 67 812 790

 

Izdevējs SIA "DUE" 
Iespiesta SIA "PNB Print"

 

ISBN 978-9934-8479-9-8
UDK 728.83(474.3)(031)
Ma805