Vitolds Mašnovskis

Vēsture, arhitektūra, māksla.
Enciklopēdijas 4. daļa N-Š

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Dr. h. c. hist. Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas "Muižas Latvijā" vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums ieguva redzamu, taustāmu formu. 

Enciklopēdiju varēs iegādāties no 16. decembra

Kā arī grāmatnīcās Latvijā.

4. sējumā iekļautās muižas

Nabes muiža / Nabben
Naglienas muiža / Wassilisa
Naukšēnu muiža / Naukschen
Nēķena muiža / Nötkenshof
Nēķena muiža / Nötkenshof 2
Neretas muiža / Nerft
Nīcas muiža / Niederbartau
Nīgrandes muiža / Nigranden
Nīkrāces muiža / Niekratzen
Nītaures muiža / Nitau
Nogales muiža / Nogallen
Nordeķu muiža / Nordeckshof (Grawenhof, Zögenhof)
Nurmes muiža / Nurmis 2
Nurmižu muiža / Nurmis 1
Nurmuiža / Nurmhusen
Odres muiža / Odern
Odzienas muiža / Odensee
Oksles muiža / Oxeln
Oktes muiža / Okten
Oleru muiža / Ohlershof
Omuļu muiža / Homeln
Ozolmuiža / Lappier
Ozolu muiža / Ohseln
Padures muiža / Paddern
Palsmanes muiža / Palzmar
Paltmales muiža / Paltemal
Pampāļu muiža / Pampeln
Pantenes muiža / Panten
Paplakas muiža / Paplacken
Pasienes muiža / Posiñ
Pasta muiža / Klauenstein
Pastendes muiža / Postenden
Pelču muiža / Pelzen
Pilkalnes (Pilskalnes) muiža / Pillkaln
Pilsblīdenes muiža / Blieden-Schloss
Pilskalnes muiža / Schlossberg
Plāņu muiža / Planhof
Pobužu muiža / Pobuschen
Podzēnu muiža/ Podsem
Popes muiža / Popen
Popervāles muiža / Poperwahlen
Praulienas muiža / Praulen
Preiļu muiža / Prely
Priekules muiža / Preekuln
Priekuļu muiža / Freudenberg
Puikules muiža / Puikeln
Pūres muiža / Puhren
Purmsātu muiža / Pormsahten
Puzes muiža / Pussen
Puzenieku muiža / Pusseneeken
Raiskuma muiža / Raiskum
Rankas muiža / Ramkau
Raudas muiža / Rauden
Raunas pilsmuiža / Ronneburg
Rauzas muiža / Rausenhof
Rāvas muiža / Rawe-Duppelsdorf
Reģu muiža / Reggen
Remtes muiža / Remten
Rencēnu muiža / Ranzen
Reņģes muiža / Ringen
Rēzakas muiža / Rehsack
Riebiņu muiža / Rybiniszky 

Rikavas muiža / Rykow
Rindzeles muiža / Rindseln
Rolavas muiža / Roloff
Romeškalna muiža / Romeskaln
Ropažu muiža / Rodenpois
Ropažu muižas Lantes pusmuiža / Lantenhof
Rozes muiža / Lubar
Rudbāržu muiža / Rudbahren
Rudes muiža / Rudden
Rūjienas Lielā muiža / Rujen-Grosshof
Rūmenes muiža / Ruhmen
Rundāles muiža / Ruhenthal
Sakas muiža (Upesmuiža) / Sackenhausen
Salnavas (Cecinas) muiža / Salnevo
Saraiķu muiža / Sarraiken
Sārnates muiža / Sernaten
Sasmakas muiža / Sassmacken
Sauļu muiža / Saulhof
Sausnējas muiža / Saussen
Sāvienas muiža / Sawensee
Sējas muiža / Zögenhof
Sēļu muiža / Sehlen
Sēmes muiža / Sehmen
Sērmūkšu muiža / Sermus
Sesiles muiža / Sessilen
Sidgundas (Rikteres) muiža / Sidgund
Sieksātes muiža / Sexaten
Siguldas pilsmuiža / Segewold
Sinoles muiža / Sinohlen
Skaistkalnes (Šēnbergas) muiža / Schönberg
Skangaļu muiža / Skangalshof
Skrīveru muiža / Römershof
Skrundas muiža / Schrunden
Skultes muiža / Adiamünde
Slagūnes muiža / Schlagunen
Slīpes muiža / Schliepenhof
Smiltenes muiža (Kalnamuiža) / Smilten
Smuku muiža / Schmucken
Snēpeles muiža / Schnepeln
Spāres muiža / Sparenhof
Spāres muiža / Spahrenhof (Spahren)
Spirgus muiža / Groß-Spirgen
Stalbes muiža / Stolben
Staļģenes muiža / Stalgen
Stāmerienas muiža / Stomersee
Stendes muiža / Stenden
Stienes muiža / Ulpisch
Stirnas muiža / Stirnen
Stirnienes muiža / Sternjan
Strazdes muiža / Strasden
Striķu muiža / Stricken­
Struteles muiža / Strutteln
Stukmaņu muiža / Stockmannshof
Suntažu muiža / Sunzel
Sventes (Jaunsventes) muiža / Swenten
Svētes muiža / Swehthof (Swehtwald)
Svitenes muiža / Schwitten
Šķēdes muiža / Scheden
Šķilbēnu muiža / Szkielbany
Šķirstiņu muiža / Napküll
Šlokenbekas muiža / Schlockenbeck 

Autora mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā, apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla.
Trešais enciklopēdijas sējums aptver 123 muižas alfabētiskā secībā. Vispirms tiek dota muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums.
400 lappušu enciklopēdijā attēlu identificēšanai lietota vācu valoda. Attēlu paraksti divās valodās sniedz iespēju ar izdevumu iepazīties arī vācu valodā lasošam interesentam. Izdevuma beigās apkopoti attēlu parakstos lietotie saīsinājumi, izmantotie avoti un literatūra.
Izdevums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

Izdevums tapis sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Herdera institūtu Mārburgā, Vācijā

PATEICĪBAS

Bibliotēkām un muzejiem
Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Osterburgas Veidas muzejam Vācijā (Museum Osterburg Weida), Posteršteinas muzejam Vācijā (Museum Burg Posterstein), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Cēsu Vēstures un mākslas muzejam, Jaunauces pils muzejam, Jēkabpils vēstures muzejam, Kazdangas muzejam, Tukuma muzejam, Valmieras muzejam.

Personīgi
Dr. art. h. c. Imantam Lancmanim, Dr. habil. art. Ojāram Spārītim, Dr. jur., Dr. habil. sc. pol. Tālavam Jundzim, Dr. arch. Jurim Dambim, Simonai Čeverei, Dr. arch. Ilmāram Dirveikam, Aleksandram Poļakovam, Dr. arch. Jānim Zilgalvim, Dr. art. Agnesei Bergholdei-Volfai, Kārlim Jakadelam, Ainaram Gaidim, Ventai Kocerei, Renāram Sproģim, Valdim Mazulim, Agritai Ozolai, Dr. hist. h. c. Intai Dišlerei, Dacei Tabūnei, Ilzei Mārai Janelis, Asnātei Rībenai, Kristīnei Zaļumai, Ingūnai Balcerei, Ilzei Holštromai, Jānim Stepiņam, Ilutai Bērziņai, Ingrīdai Zīriņai, Kasparam Špēlam, Klārai Radziņai, kā arī Dr. philol. Monika Michaliszyn un Grzegorz Opaliński (Polijas vēstniecība Latvijā).

Autors, sastādītājs – LZA goda loceklis Dr. hist. h. c. Vitolds Mašnovskis
Redaktores – Dr. art. AGNESE BERGHOLDE-VOLFA, MĀRA SILIŅA
Tulkotāja vācu valodā – Dr. art. AGNESE BERGHOLDE-VOLFA, CHRISTINA RUNCE 
Korektore – MĀRĪTE TREIJERE
Māksliniece – INTA BĒRENTE-STRENGA
Maketētāji – KĀRLIS JAKADELS, LAURA ELĪNA RŪĶE
Mākslinieciskā redaktore – INTA BĒRENTE-STRENGA
Tehniskais redaktors – KĀRLIS JAKADELS

SIA “DUE” pateicas Mārai Siliņai, Rihardam Delveram, Gatim Buravcovam, Aivim Gailītim, 
Laurai Elīnai Rūķei, Gundegai Druskai un Ainaram Gaidim par piedalīšanos izdevuma tapšanā.

Tuvojas noslēgumam 2021. gads. Ir pagājuši 100 gadi, kopš sākās muižu pakāpeniska bojāeja. Tā saistīta ar Latvijas valsts īstenoto zemes reformu pēc 1920. gada, kad muižu zeme tika atsavināta un sadalīta, un turpinās joprojām. Atmiņā ataust fiksētās un pētītās muižas, kas iekļautas enciklopēdijas “Muižas Latvijā” ceturtajā sējumā, un lēnāk vai straujāk iet bojā – Nabes, Neretas, Nogales, Pantenes, Pasienes, Sēļu un daudzas citas, kas, domājams, drīz pazudīs no zemes virsas, atstājot tikai drupas, rūgtas atmiņas un vēsturnieku publicētos materiālus.

Tomēr apmēram 4% kādreizējo muižu ir jauno īpašnieku sakārtotas, atjaunotas, ieguvušas jaunu kvalitāti un skatāmas joprojām. Jāpriecājas ne tikai par izcilo Rundāles pils muzeja kompleksu, bet arī par citām no drupām atjaunotajām pilīm, kungu mājām, muižu kompleksiem – Mazmežotni, Mari, Preiļiem, Priekuli, Rūmeni, Skaistkalni. Var apbrīnot Latvijas plašākajā muižā – Nurmuižā – kvalitatīvi veiktos darbus tās atjaunošanā. Īpašs prieks, ka, neraugoties uz pandēmijas izraisītajiem sarežģījumiem un grūtībām, izdevies laist klajā enciklopēdijas kārtējo sējumu. Darbs turpinās pie izdevuma pēdējā sējuma, kurā tiks izveidots arī apkopojošs rādītājs par visām piecos enciklopēdijas sējumos iekļautajām muižām. Prieks par lasītāju atsaucību un atzinību!

Dr. h. c. hist. Vitolds Mašnovskis

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis

Ar neizmērojamu pacietību un cerībām interesenti un pētnieki sagaidījuši enciklopēdijas “Muižas Latvijā” ceturto sējumu. Kārtējais enciklopēdijas sējums lasītājam atklāj noslēpumus, kuros katras muižas vēsture nenovēršami mutuļo kā dzirkstošs vīns, atver pasauli tās citādībā un kā devīgs avots ļauj pasmelt zināšanas par vēl nezināmām lietām.

Laikmeti, kuros latvieša dvēsele meklēja un skaidri zīmēja ienaidnieka portretu, nekur nav pazuduši vai uzskatāmi par pagājušiem. Mums tā ir vieglāk, jo tas veldzē un nomierina jutīgos nervu galus, kas atmiņā glabā daļu vainas apziņas par notikušo un notiekošo. Mums patīk apzināties, ka svaigi uzartā vēstures tīrumā tikai mums ir tiesības dzīt vagas un kaisīt pārbaudītus un auglīgus graudus. Cik daudz spēka tomēr nepieciešams, lai atzītu, ka arī tam ne-latvieša kultūras kodam ir būtiska nozīme. Vienaldzība pret šiem “svešajiem” graudiem, kas Latvijas vēstures tīrumā bija auguši simtiem gadu, sāka gaist tikai tad, kad 20. gadsimta skaudrā pieredze nolika pazudināšanas ēnā arī latviešu zemnieku pēctečus.

Kristīne Zaļuma

vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Letonikas un Baltijas centra pētniece

Saziņai

due@due.lv
+371 67 812 790

 

Izdevējs SIA "DUE" 
Iespiesta SIA "PNB Print"

 

ISBN 978-9934-8479-9-8
UDK 728.83(474.3)(031)
Ma805