Vēsture, arhitektūra, māksla.
Enciklopēdijas 2. daļa I-K
Enciklopēdijas 2. sējuma (I–K) atklāšana: 2019. gada 13. Decembrī plkst 14:30 Rīgas Domā
Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas "Muižas Latvijā" vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums iegūst redzamu, taustāmu formu.
Idus muiža /
Idwen
Iecavas muiža / Groβ-Eckau
Ieriķu muiža / Ramotzky
Igates muiža / Idsel
Iģenes muiža / Iggen
Ikšķiles muiža / Uexkűll
Īles muiža / Ihlen
Ilgas muiža / Ilgen
Ilmājas muiža / Groβ-Ilmajen
Ilzenes muiža / Ilsen
Ilzes muiža / Ilsensee
Iļģu muiža / Illien
Inciema muiža / Inzeem
Inčukalna muiža / Hinzenberg
Irlavas muiža / Irmlau
Īvandes (Lielīvandes) muiža / Groβ-Iwanden
Īves muiža / Iwen
Izriedes muiža / Fischröden
Jāmaiķu muiža / Jamaiken
Janopoles pusmuiža / Janopole
Jāņmuiža / Johannenhof
Jāteles muiža / Jahteln
Jaunannas muiža / Neu-Annenhof
Jaunates muiža / Neu-Ottenhof
Jaunauces muiža / Neu-Autz
Jaunbebru muiža / Neu-Bewershof
Jaunbilskas muiža / Neu-Bilskenshof
Jaunbrenguļu muiža / Neu-Wrangelshof
Jaunburtnieku muiža / Sternhof
Jaundomes muiža / Nowo Mysl
Jaundrustu pusmuiža / Neu-Drostenhof
Jaungulbenes muiža / Neu-Schwanenburg
Jaunjērcēnu muiža / Wohlfahrtslinde
Jaunkalsnavas muiža / Neu-Kalzenau
Jaunķeipenes muiža / Kaipen
Jaunķempju muiža / Neu-Kempenhof
Jaunlaicenes muiža / Neu-Laitzen
Jaunmoku muiža / Neu-Mocken
Jaunmuiža (Jaunlutriņi) / Neuhof
Jaunpagasta muiža / Neuwacken
Jaunpiebalgas muiža / Neu-Pebalg
Jaunpils muiža / Jürgensburg
Jaunpils muiža / Neuenburg
Jaunraunas muiža / Ronneburg-Neuhof
Jaunsātu muiža / Neu-Sahten
Jaunsaules muiža / Neu-Rahden
Jaunvāles muiža / Neu-Sackenhof
Ir pagājis jaunu pētījumu un atklājumu gads. Atklātas, fotografētas muižas un precizēta informācija par šīm redzētām un neredzētām muižām. Mūsu mērķis bija, atkal veicot tūkstošiem kilometru pa mūsu zemes “lieliskajiem ceļiem” un pētot meklēto un visbiežāk drupās atrasto, turpināt lietot sākto pārskatāmo grāmatas shēmu un gatavot otro un nākošos sējumus. Bez tam – kaut arī pirmais sējums mums un, ceru, ka arī Jums deva gandarījumu par mūsu paveikto, ar katru nākošo sējumu gribam sniegumu pilnveidot, tādēļ šajā sējumā sākām lietot arī jaunas tehnoloģijas, t. sk., lidaparāta-drona fotogrāfijas, kas deva jaunu, neredzētu telpisku skatījumu uz objektu un tā ietverošo apkārtējo vidi un palielinājām arī ilustrāciju izmēru. Protams, ka paredzēto kopējo enciklopēdijas apjomu tas nesamazinās. Lai izdevumā minētās muižas būtu vieglāk atrodamas, publicēsim arī kartes ar minēto muižu izvietojumu.
Autors savā darbā sniedz atbildes uz galvenajiem jautājumiem, lieliski strukturējot apjomīgo materiālu, pirmkārt, norādot muižas atrašanās vietu, otrkārt, minot tās īpašniekus, treškārt, apskatot būvvēsturi. Vairāk varam uzzināt, pētot pagātnes notikumus, atrodot un analizējot vēstures faktus un dažādus dokumentus. Iespēju ir daudz – no zinātnieku un speciālistu metodiskiem pētījumiem līdz nejauši atrastiem faktiem dažādos arhīvos.
Muižas kā izcils kultūras un mākslas vērtību kopums šodien aktīvāk ienāk mūsu sabiedriskās dzīves apritē, gan stāstot un informējot, gan rosinot un audzinot visdažādākajos veidos. Tādēļ darbs būtu jāvirza tā, lai katra atdzimusī muiža kļūtu par vietējo kultūrvēstures un pagātnes izziņas radošo centru, ikdienas un svētku norises vietu, kas dod gan personisku, gan morālu, gan estētisku gandarījumu. Katra atjaunota muiža ir gan Latvijas rota, gan izziņas un izglītības skola.
Kultūra ir vienīgais Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas iemesls ilgtermiņā. Kultūras mantojums ir visu laikmetu radošuma izpausmes nozīmīgāko liecību koncentrēts kopums. Saruna par kultūras mantojumu nav nodeva pagātnei, bet pēc būtības atklāj interesi par mūsu nākotni. Rūpes par kultūras mantojumu ir efektīvākais ilgtermiņa ieguldījums cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā. Kultūras mantojuma apzināšana, izpēte un dokmentēšana ir kultūras mantojuma saglabāšanas darba pamats.
Vitolda Mašnovska interese par kultūras mantojumu, profesionāla fotogrāfa spējas, neizsīkstošā enerģija un misijas piepildījums ir devis sabiedrībai apjomīgu izziņas materiālu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīgas daļas – muižu arhitektūras, mākslas un vēstures liecību izzināšanā.