Vēsture, arhitektūra, māksla.
Enciklopēdijas 3. daļa Ķ-M
Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Dr. h. c. hist. Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas "Muižas Latvijā" vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums ieguva redzamu, taustāmu formu.
Kā arī iegādājies enciklopēdju "Muižas Latvijā" visās grāmatnīcās Latvijā.
Ķēču muiža / Fosenberg
Ķeižu muiža / Keysen
Ķērkliņu muiža / Kerklingen
Ķieģeļu muiža / Kegeln
Ķikuru muiža / Kickurn
Ķimāles muiža / Kimahlen
Ķipēnu muiža / Kippen
Ķirbižu muiža / Kürbis-Bisterwolde
Ķoņu muiža / Königshof
Lādes muiža / Ladenhof
Laidu muiža / Laiden
Laidzes muiža / Laidsen
Lakstenes muiža / Hohenheide
Lakšu muiža / Nachtigal
Lamiņu muiža / Lievenhof
Lasenbekas muiža / Lassenbeck
Lauberes muiža / Laubern
Laukmuiža / Feldhof
Launkalnes muiža / Launekaln
Lauteres muiža / Lauternsee
Lāzberģa muiža / Fianden
Lazdonas muiža / Lasdohn
Leču muiža / Atlitzen
Lēdmanes muiža / Ledemannshof
Lēdurgas muiža / Loddiger
Leimaņu muiža / Nervensberg
Lenču muiža / Lenzenhof
Lēnu muiža / Groβ-Lehnen
Lestenes muiža / Lesten
Lieģu muiža / Leegen
Lielā muiža / Essenhof
Lielapguldes muiža / Groβ-Abgulden
Lielauces muiža / Groβ-Autz
Lielbātas muiža / Bahten
Lielbērzes muiža / Groβ-Bersen
Lielbornes muiža / Groβ-Born
Lielmēmeles muiža / Groβ-Memelhof
Lielplatones muiža / Groβ-Platon
Lielrendas muiža / Groβ-Rönnen
Lielsatiķu muiža / Groβ-Satticken
Lielsesavas muiža / Groβ-Sessau
Lielstraupes muiža / Groβ-Roop
Lielvārdes muiža / Lennewarden
Lielvirbu muiža / Groβ-Wirben
Lielvircavas muiža / Groβ-Würzau
Lielzalves muiža / Groβ-Salwen
Liepas muiža / Lindenhof
Pagājis vēl viens gads, un dienas gaismu ieraudzījis jau trešais enciklopēdijas “Muižas Latvijā” sējums. Vēl svaigā atmiņā prieks un gandarījums par labi izdarītu un vajadzīgu darbu, par ko liecināja daudzie apmeklētāji no visas Latvijas enciklopēdijas otrā sējuma atklāšanā Rīgas Domā. Iespējams, ka kopā ar enciklopēdiju “Latvijas luterāņu baznīcas” šī enciklopēdija par muižām varētu kļūt par pamatu daļēji aizmirstai Latvijas kultūrvēstures tradīcijai – Ģimenes bibliotēkai.
Tāpat kā iepriekšējos gados, devīze paliek nemainīga: meklēt, atrast, fotografēt, aprakstīt, rādīt. Iepriecina, ka informācija par Latvijas muižām sasniedz arī kaimiņu valstis. Tā nesen Vācijā (Mārburgā) tika izdots starptautiskās izstādes par Igaunijas un Latvijas muižām “The Life of the Baltic Nobility” katalogs, kurā redzamas arī mūsu zemes muižu skaistākās pilis un kungu mājas.
Latvijas lauku kultūrainava nav iedomājama bez bijušajiem muižu apbūves centriem. Tie vairāk vai mazāk saglabājušies visos vēsturiskajos novados un bieži vien nav zaudējuši savu nozīmi mūsdienu apbūves un vides veidošanā.
Latvijas muižu apbūvē vērojama gadsimtiem ilga būvmākslas evolūcija, daudzas celtnes ir spoži sava laika arhitektūras pieminekļi, spilgtas stila liecības, ar kurām varam lepoties visas Eiropas būvmākslas kontekstā. Piļu un kungu māju projektu autori nereti bija ievērojami sava laika arhitekti, piemēram, Džakomo Kvarengi, Leandro Jans Ludvigs Markoni, Pauls Makss Berči. Vilhelms Neimanis un citi. Muižas ir cieši saistītas ar kultūrvēsturi, ar mūsu tautas sadzīvi un ikdienas dzīves norisēm. Tajās atspoguļojās Latvijas likteņi vēsturisko notikumu gaitā – karos, revolūcijās un nemieros. Daudzās vietās muižu īpašnieki bija nozīmīgas sava laika personības, aktīvi kultūras un mākslas vērtību krājēji, izglītības iestāžu dibinātāji, sociālpolitisko reformu ierosinātāji. Tāpat muižu apbūve nav iedomājama bez dārza vai parka, kas gandrīz visās vietās veidoja to ainavisko vidi, par kuru priecājamies vēl šodien.